Miķeļdiena - latviešu rudens saulgrieži!

Saskaņā ar senām latviešu tradīcijām šodien, 29.septembrī tiek svinēta Miķeļdiena. Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad dilstošā saule nonākusi pusloka viduspunktā un diena un nakts ir atkal vienādā garumā. Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem saule mazāk apspīd zemi, dienas kļūst īsākas un naktis garākas. Miķeļi ieskandina ziemas laiku.

Miķeļdienas ticējumi

Miķeļdienas rīta nevajagot kult, jo peles klausoties un uz turieni, kur dzird kuļam, ziemā aizejot dzīvot.
Miķeļdienas rītā vajagot ar maizes klaipu izstaigāt visus kaktus, jo tad visas peles un žurkas aizejot prom no mājām.
Ja Miķeļos līst, būšot silta ziema.
Ja Miķeļos pūš ziemeļvējš, būšot auksta un dziļa ziema, bet, ja pūš dienvidvējš, būšot silta ziema bez dziļa sniega.
Ja koku lapas nobirst pirms Miķeļiem, būšot agrs un silts pavasaris.
Ja koku lapas nobirst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēšoties sniegs.
Ja Miķeļu diena un nakts ir miglaina, tad būšot laba vasara, bet, ja diena un nakts ir sausa un auksta, būšot slikta vasara.
Miķeļdienā no meža vai svešām mājām neko nedrīkstot nest mājās, jo tad mājās nākot grauzēji un kukaiņi, un saēdot labību, drēbes un citas lietas.
Ja Miķeļdienā no meža pārnes skujas, tad mājās nākot čūskas.
Ja Miķeļos vērpj, aitas neizdodoties labas.
Ja Miķeļos tiek noņemti kāposti, tie ir cieti vai sūri.
Ja Miķeļos ozoliem vēl ir zīles, būšot dziļi Ziemassvētki.

Lai bagātīgi un ražīgi rudens saulgrieži!