Informācija

2022. gada 13. maijs

Ģimenes diena bibliotēkā!

Salīdzinoši nesen – kopš 2008. gada, Latvijā kā oficiāli svētki tiek svinēta Ģimenes diena. Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā, godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi. Šajā dienā varam vairāk laika un uzmanības veltīt vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem – saviem ģimenes locekļiem. Starptautiskajā ģimenes dienā visus aicina rūpēties par ģimenes vērtībām, novērtēt tās nozīmi.

Lielu dzīves daļu mēs pavadām darbā, tāpēc saliedēts, draudzīgs kolektīvs ir nozīmīga vērtība mūsu ikdienā.  

Paldies  Dagdas bibliotēkas jaukajām kolēģēm par Ģimenes dienai veltīto pasākumu un lieliski kopā pavadīto laiku!




 

2022. gada 5. maijs

Asini prātu!


 

Maija jubilāri


Irma Grebzde ir latviešu tradicionālās reālistiskās prozas pārstāve. Literāro darbību aizsākusi Latvijā, turpināja rakstīt, nonākusi svešumā. Prozas darbu tematikā galvenokārt Zemgales lauku ļaužu ikdiena, bēgļu laika pieredze, trimdas latviešu sabiedrības un cilvēku attiecību tēlojums, vietumis iestrādājot arī citzemju ļaužu attieksmi pret bēgļiem un trimdiniekiem kā autobiogrāfiskas atmiņas. I. Grebzdes literārajā devumā ir romāni, stāsti, noveles, miniatūras, atmiņas. Viņa ir divdesmit deviņu grāmatu autore, liela daļa darbu kopš 1991. gada atkārtoti izdoti Latvijā.

Dzintars Sodums (1922–2008) – rakstnieks, tulkotājs un burtlicis. Lirikai raksturīga raupja, kategoriska, beziluzora savas paaudzes traģikas atklāsme, vitāli hedonisks, brīžiem sarkastisks laikmeta un trimdas realitāšu attēlojums. Publicējis literāras apceres žurnālā "Ceļa Zīmes", laikrakstā "Latvju Ziņas" un žurnālā "Jaunā Gaita". Latvijā izdoti Kopoti raksti 7 sējumos (2001–2008).

Alfrēds Dziļums ir viens no ražīgākajiem latviešu trimdas prozas autoriem. Paveikto apliecina Latvijā apgādā “Daugava” izdotie "Raksti" (1997–2008; 1–26), kas aptver visu rakstnieka prozas daiļradi; rakstījis arī lugas. Rakstnieka tēlotās pasaules saknes meklējamas viņa dzimtajā Doles pagastā (mūsdienās Baldones pagasts) un jaunības gadu pieredzē. Pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. Prozai iezīmīgi spilgti raksturi, psiholoģiski precīzs tēlojums. Latvijas lauku ikdiena prozā attēlota dažādos vēsturiski mainīgos apstākļos, centrā mežinieka, plostnieka un jaunsaimnieka darba ikdiena, savstarpējās attiecības, dzīve gadalaiku maiņās rakstnieka dzimtajā pusē, atklāts leģionāru traģiskais pārdzīvojums un laiks svešumā.

2022. gada 2. maijs

2022. gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas vērtēšanai tiek nodota jaunā grāmatu kolekcija

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izveidotā un vadītā lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” notiek jau 22. gadu. Šogad katrā vecumgrupā ir septiņas grāmatas, bet Vecāku žūrijas kolekcijā – piecas.

Šī gada “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” kolekciju veido 33 grāmatas no 10 izdevniecībām. Tās ir 15 oriģinālliteratūras grāmatas – no tām vairākas debijas bērnu literatūrā - Rebekai Lukošus, Ilzei Skrastiņai, Žanetei Lazdovskai, kā arī iemīļotu bērnu un jauniešu grāmatu autoru devums – Juris Zvirgzdiņš, Daina Ozoliņa, Luīze Pastore un Laura Vinogradova. Kolekcijā iekļauta arī Ineses Zanderes, Ineses Paklones, Lotes Vilmas Vītiņas dzeja un dzejnieku kopdarbs – dokumentālajai izrādei “Netikumīgie” rakstītie dzejoļi.

Lauras Vinogradovas “Tētis un suns” ir sirsnīgs stāsts visai ģimenei par svarīgāko, vērtīgāko. Mēs nojaušam, kas tas ir, bet ne vienmēr protam nosaukt to vārdā. Rebekas Lukošus grāmatas “Nepaklausīgais vectēvs” notikumi risinās vectēva dzimšanas dienas rītā. Bērniem raksturīgais sapnis – kad man paliks 18, darīšu, ko gribēšu, man nebūs jāklausa vecāki, šeit ar labsirdīgu ironiju pārcelts uz vecā vīra dzīvi. Ineses Paklones dzejoļu krājums “Zvēru barošana” ieved lasītāju daudzkrāsainā zvēru valstībā, ar maza zēna vērīgajām acīm ļaujot noraudzīties dzīvnieku paradumos. Luīzes Pastores grāmatas “Laimes bērni” pamatā ir leģendārā latviešu ceļotāja Aleksandra Laimes biogrāfija, bet stāsta galvenie varoņi ir bērni, kā arī zviedru žurnāliste Līse, kura ieradusies aprakstīt Laimes noslēpumus.

Tulkoto literatūru pārstāv 18 grāmatas no 11 valodām – igauņu, angļu, poļu, franču, vācu, lietuviešu, nīderlandiešu, norvēģu, somu, slovēņu un zviedru.

Grāmatās aplūkotas bērnu un vecāku attiecības, atmiņas un pieredze, piedzīvojumi un drošība internetā. Marka Uves Klinga asprātīgā grāmata “Diena, kad ome salauza internetu” ļauj iejusties situācijā, kad pasaulē pārstāj darboties internets, bet Sigri Agnētes Hansenas stāstā “Tu redzēji?” skarta aktuāla tēma – ko drīkst vai nedrīkst publiskot internetā, vai iespējams uzticēties un kā pārdzīvot vilšanos. Varbūt, ka spēcīgi izstāstītais stāsts spēs iemācīt daudz vairāk nekā labi domātas pamācības.

Delfīnas de Vigānas grāmata “No un es”, kas saņēma Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu 2021.gadā, satricina ar skarbu vēstījumu – ko patiesībā nozīmē mājas un ko – būt bez pajumtes. Rakstniece Anja Portina grāmatā “Radio Popovs” aktualizē novārtā atstāto bērnu tēmu. Puika faktiski dzīvo viens, mammu viņš nav redzējis, bet tētis bieži brauc komandējumos.

Igauņu rakstnieka Juhani Pitsepa un latviešu ilustratores Gundegas Muzikantes kopdarbs “Ir mēness zelta kuģis” vēsta par 1944. gada kara rudeni, kad tūkstošiem Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji pameta savas mājas, lai bēgtu pāri jūrai uz Zviedriju. Grāmata Igaunijā ir saņēmusi jau vairākus apbalvojumus.

Nīderlandiešu rakstnieka Žaka Frīnsa grāmata “Sestklasnieki neraud” balstās uz reāliem notikumiem klasē, kuras audzinātājs kādu laiku atpakaļ ir bijis pats rakstnieks. Tie ir ļoti traģiski notikumi, stāstā rakstīts par meiteni, kura saslimst ar leikēmiju, taču atspoguļoti ar patiesu, cilvēcisku gaišumu.

Programmas grāmatas ir saistošas dažādiem lasīšanas līmeņiem, rakstnieki rakstījuši par mūsdienīgi aktuālām un vēsturiskām tēmām, pieskaroties tādiem mūžīgiem jautājumiem kā atbildība par saviem tuvākajiem, uzticība, cerība un pieaugšana.

Jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu kolekcijas iegādi un norišu īstenošanu atbalsta LR Kultūras ministrija, metodikas sastādīšanu - Valsts izglītības satura centrs (VISC). Satura pilnveidošanu un organizatorisko darbu veic Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar reģionālajām bibliotēkām, lasītāju iesaisti un vērtēšanu vada lokālās bibliotēkas un skolas.


Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bērnu literatūras centrs

E-pasts:berni@lnb.lv
www.lasamkoks.lv
www.lnb.lv

Smejies vesels!


 

2022. gada 28. apr.

Andra Badūna kolekcijas “Maza, maza muciņa bez stīpām un bez dibena” izstādes atklāšana!


Bērnu literatūras nodaļā
sirsnīgā atmosfērā tika atklāta Andra Badūna kolekcijas “Maza, maza muciņa bez stīpām un bez dibena” izstāde.

Andra Badūna moto: “Es neprotu būt slikts, kā Mežāzim pienākas”.

Izstādes atklāšanu apmeklēja Dagdas vidusskolas 9.a klases skolēni un skolotāja Aina Slesare.

Linards: Izstādes atklāšanā mums bija iespēja apskatīt un aptaustīt olas no pusdārgakmeņiem, minerāliem, koka, akmens. Daudzas atvestas no Pēterburgas, Ēģiptes, Lietuvas u.c. valstīm.

Artūrs: Izstādē bija 35 olas, katra bija individuāla un skaista. Man iepatikās ola no kaķacs akmens un čūskakmens.

Laura, Līvija: Olas bija no interesantiem pusdārgakmeņiem, tās nemaz nav tik lētas, lai iegādātos. Katrai meitenei patīk krellītes, auskari, aproces, kuloni no šādiem akmentiņiem.

Daniela: A. Badūns stāstīja, kā veidojās kolekcija: kura bija pirmā ola, kura visdārgākā, kurai ir visinteresantākā forma.

Anžela: Informācija par kolekciju bija viegli uztverama. Palīgā nāca arī “māte google”, kurā varēja atrast interesantu informāciju par pusdārgakmeņiem, to ķīmisko sastāvu. Es pirmo reizi rokās turēju strausa olu.

Jolanta: Tā bija kā mācību stunda: ģeogrāfijā, ķīmijā. Un vēl lielisks kolekcijas autora stāstījums.

Raivis: Visvairāk pārsteidza ola no dzintara. Nedomāju, ka dzintara gabals var būt tik liels. Viegls. Visdārgākā un vismazākā bija malahīta ola.

Skolēniem izstādes apmeklējums bija aizraujošs veids, kā papildināt savas zināšanas gan ģeogrāfijā, gan ķīmijā. 

Paldies Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas darbiniecēm I.Bronkai un I. Augustovai par uzaicinājumu piedalīties Andra Badūna kolekcijas “Maza, maza muciņa bez stīpām un bez dibena” atklāšanā.

Lai top jaunas idejas!

Skolēnu atziņas apkopoja Dagdas vidusskolas skolotāja Aina Slesare








Foto: Ineta Leonoviča-Batņa

Ārlietu ministrija izsludina Eiropas dienai veltītu video konkursu jauniešiem

 


Eiropas Savienības prioritātes ir ieguvušas jaunu dimensiju, Krievijai uzsākot karu Ukrainā. Šī gada Eiropas dienas vēstījums “Kopā no sirds kā labos, tā ne tik labos laikos!” aicina apzināties, ka Eiropai ir nepieciešami jauni, gudri risinājumi un ikviena mūsu rīcība var palīdzēt, gan sniedzot atbalstu un ziedojot, gan pārdomājot ikdienas ieradumus. Katra ieguldījums – vai tā būtu apdomīga rīcība sociālajos tīklos un atbildīgi interneta lietošanas paradumi vai gudra energoefektivitātes plānošana – ir mūsu kopīgs spēks un vērtību apliecinājums.

2022. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Tādēļ Ārlietu ministrija izsludina jauniešu video konkursu ”Mana Eiropa”, kura mērķis ir veicināt jauniešu izpratni un aktīvu iesaisti Eiropas nākotnes veidošanā.

Konkursā var piedalīties ikviens Latvijas jaunietis vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuru interesē Eiropas Savienības aktualitātes, sabiedriskie procesi, starptautiskās attiecības un politika. Lai pieteiktos dalībai konkursā, dalībniekam jāsagatavo līdz 30 sekundēm garš video reels formātā, kurā radoši tiek apskatītas šādas tēmas:

  • Eiropas vērtības;

  • Sociālo mediju platformas – veids kā sevi izpaust vai risks privātumam?

  • Energoefektivitāte – kā tērēt mazāk, bet darīt to gudrāk? Sabiedrības paradumu maiņa;

  • Internets kā zināšanu, prasmju un kultūras avots.

Līdz 2022. gada 2. maijam video jāievieto savā sociālo tīklu profilā (Facebook, Instagram, Twitter), atzīmējot Ārlietu ministriju un lietojot tēmturus #EiropasJaunatnesGads, #ĀrlietuKonkurss un #EiropasDiena2022. Konkursa laikā dalībnieku sociālo tīklu kontiem jābūt pieejamiem publiski, tādējādi ļaujot konkursa rīkotājiem apskatīt ievietoto video. Norādi uz ievietoto video sociālajos tīklos lūdzam sūtīt Ārlietu ministrijai uz e-pastu: media@mfa.gov.lv.

Labākie video tiks pārpublicēti Ārlietu ministrijas sociālajos tīklos, un Ārlietu ministrijas žūrijas izraudzītie video autori saņems Ārlietu ministrijas veicināšanas balvas. Labāko video autori tiks aicināti uz īpaši organizētu tikšanos ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Plašāk ar konkursa gaitu un nosacījumiem var iepazīties nolikumā


2022. gada 26. apr.

Informatīvs seminārs par ES kopā ar Ansi Bogustovu

25. aprīlī Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāres piedalījās Krāslavas novada centrālās bibliotēkas rīkotajā informatīvajā seminārā "22 jautājumi 2022. gadā par Eiropas Savienību", kuru vadīja radio un televīzijas žurnālists Ansis Bogustovs.