Jūlija jubilāri

 Berelis Guntis (1961) – rakstnieks, literatūrzinātnieks. Studējis LU Fizikas un matemātikas fakultātē (1979–1981) un Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas nodaļā. Strādājis par bibliotekāru Skujenē, kā arī žurnālā Karogs (1989–1992 un 2003–2010). 1986 sācis publicēt literāros darbus. Sarakstījis prozas grāmatas Mitomānija (1989), stāstu bērniem Agnese un Tumsas valdnieks (1995), Mīnotaura medības (1999), romānus Ugunīgi vērši ar zelta ragiem (2007; Litaratūras gada balva), Vārdiem nebija vietas (2015; Egona Līva piemiņas balva Krasta ļaudis; laikraksta Diena gada balva kultūrā) u.c. 20. gs. 90. gados bijis aktīvs postmodernisma prozas pētnieks un vērtētājs. Šajā laikā sarakstītas viņa nozīmīgās literatūrkritiskās grāmatas Klusums un vārds (1997), Latviešu literatūras vēsture (1999) un Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs (2001; Literatūras gada balva). Saņēmis arī Klāva Elsberga balvu (1993), Kultūras fonda godalgu kritikā (1995), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995).

© Nacionālais Apgāds, 2002

Ieskats Monikas Zīles biogrāfijā

    M. Zīle pasaulē nāca 1941. gada 20. jūlijā Rēzeknes rajona Petušku sādžā. Viņas vecāki bija ļoti strādīgi un ar lieliem nākotnes nodomiem, taču 1952. gadā tēvs aizgāja aizsaulē no plaušu tuberkulozes. Monika vienmēr ir uzsvērusi, ka izglītību ieguva, pateicoties mammas un vecāsmātes pašaizliedzībai un radu atbalstam.

  1955. gadā pabeigusi Rēznas 1. septiņgadīgo skolu, Monika sāka mācības Rēzeknes 1. vidusskolā. 1959. gadā ar sudraba medaļu absolvējusi vidusskolu, viņa iestājās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes neklātienes nodaļā.

  Monika sadarbojās ar Rēzeknes laikrakstu „Znamja Truda”, kura redakcijā 1961. gadā sāka strādāt par korektori. Tur viņa arī satika no Kurzemes strādāt atbraukušo Aivaru Zīli, un 1962. gadā abi pārcēlās uz Saldu. Monika strādāja laikraksta „Padomju Zeme” redakcijā, publicējās arī „Padomju Jaunatnē”. Tad sekoja darbs Liepājas pilsētas laikrakstā „Komunists” un avīzē„Cīņa”.

 1978. gadā M. Zīle sāka vadīt „Padomju Jaunatnes” redakciju, no kurienes 1987. gadā aizgāja strādāt uz žurnālu „Padomju Latvijas Sieviete”. 1998. gadā, nolēmusi kalpot rakstniecībai, M. Zīle aiziet no „Sievietes” redakcijas, pievēršas arī politiskajai darbībai un rudenī tiek ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. 2004. gadā sākusi strādāt par galvenās redaktores vietnieci „Latvijas Avīzē”, ar kuru sadarbojās jau gadus piecpadsmit, bieži tur publicējoties un kļūstot pazīstama lasītājiem

 Protams, lielu darbu Monika ir ieguldījusi arī rakstniecībā, viņas romāni ir iecienīta lasāmviela gan dzimtajā Latgalē, gan citviet Latvijā.

  Savu saikni ar Latgali Monika uzsver pastāvīgi, uzskatīdama par vērtību gan dzimtajās mājās aizvadīto bērnību, gan latgaliešu valodu, ko nav aizmirsusi un labprāt lieto pie pirmās izdevības.