Mana pirmā iepazīšanās ar daudzveidīgo izšuvumu pasauli sākusies agrā bērnībā, kad, rotaļājoties ar vecmammas pogu krājumiem, turpat plauktā uzgāju rokdarbu lādīti, kur kautrīgi viens aiz otra slēpās mazāki un lielāki krāsaino diegu kamoliņi.
Laikam ejot, vietu uz mana grāmatu plaukta draudzīgi dalīja gan Brāļu Grimmu pasakas, gan rokdarbu žurnālu kalni, kurus nekad nepārklāja putekļu villaine. Man ļoti patika tos šķirstīt un nereti es iztēlojos, ka žurnāla vietā es jau turu savu izšūto darbiņu. Un kurš lai to būtu iedomājies, ka šī bērnības aizraušanās kopā ar mani iesoļos pieaugušo dzīvē un kļūs par nopietnu ikdienas vaļasprieku.
Es patiešām zīmēju ar diegu, turot rokās adatu, kas krustdūrienu dejā iekrāso audumu krāsu laukumos. Izvēloties izšuvumu, es nekad neeju vieglāko ceļu, tieši otrādi – jo vairāk izaicinājuma, jo lielāka ir mana interese un vēlme izšuvuma shēmu pārvērst īstā gleznā.
Viens no maniem pirmajiem lielajiem izšūtajiem darbiņiem ir glezna ar lāčiem, kuru dāvanā pasniedzu savai mazajai māsai. Ziedu pušķis zilajā vāzē rotā vecvecāku istabas sienu, kamēr citi mazāki darbiņi pacietīgi gaida savu kārtu īpaši tiem veltītajā rokdarbu kastē.
Man bieži jautā, kādai tēmai tiks veltīts mans nākamais izšūtais darbs. Atbildi uz šo jautājumu es nezinu līdz pat brīdim, kad izšuvuma shēma pati mani atrod. Tā kā ikvienai gleznai tiek veltīts laiks, kas citreiz mērams mēnešos un pat gados, tad ir svarīgi, lai šajā diegu dejā saplūst arī dvēsele un mīlestība un tad ir patiess gandarījums par paveikto.
Esmu ļoti pateicīga Ilonai Bronkai un Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļai, ka izstāžu ietvaros ir iespējams gan parādīt savus darbiņus plašākam apmeklētāju lokam, gan arī pašam palutināt acis ar savu novadnieku rokdarbiem, hobijiem un prasmēm.
Inga Loce
Foto: Sanita Karpoviča
Supervilinoša izstāde!
AtbildētDzēst