29. aprīlī piedalījāmies Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notikušajā LNB, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (LBJLP) un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) kopīgi rīkotajā ikgadējā Pavasara konferencē par literatūras aktualitātēm skolotājiem, bibliotēku speciālistiem un citiem interesentiem “Literatūras zināšanas lasītveicinātājiem”.
Pirmais konferences priekšlasījums bija Leidenes Universitātes Sabiedrības mākslas centra emeritētā profesora Adriana van der Vēla “Augstākā līmeņa lasītprasme jeb “Alfabēta spārni””. Viņš ir grāmatu vēsturnieks, kura specializācija ir lasīšana. Van der Vēls ir Eiropas lasīšanas pētījumu tīkla E-READ dibinātājs un viens no līdzautoriem Ļubļanas manifestam par augstākā līmeņa lasītprasmes svarīgo lomu, kas atspēko maldīgo priekšstatu, ka lasītprasme ir elementāra pamatprasme. Lasītprasmes apguve un izkopšana turpinās visu dzīvi. Tā saucamajiem “lasīšanas funkcionāriem” ir jābūt katrā skolā, lai palīdzētu skolēniem izvēlēties lasāmvielu, nodrošinātu apstākļus. Publiskās bibliotēkas un lasīšanas veicināšana ir svarīgākais instruments, lai turpinātos prāta nodarbes, kas palīdz veidot vārdu krājumu un kritisko domāšanu.
Par Latvijā izdotās bērnu un jauniešu
oriģinālliteratūras 2024. gada tendencēm un jaunumiem konferencē vēstīja RTU
Liepājas akadēmijas Rakstniecības studiju 1. kursa maģistrantes Anta Priedīte,
Kristīna Spēlmane un Sigita Būmeistare, kuru analītiskajam pārskatam ir
izaicinošs nosaukums “Lasīt vai nelasīt – tāds ir jautājums”.
Savukārt grāmatu apskatniece Aija Bremšmite analizēja 2024. gadā izdoto tulkoto literatūru bērnu un jauniešu
mērķauditorijai “Vismaz viena grāmata katram bērnam”.
Latviešu oriģinālliteratūras klāstā pieaugušo auditorijai ielūkojās literatūrkritiķe Anda Baklāne.
Konferences 2. daļā uzstājās poļu rakstniece Tina Oževiča, kuras grāmatas “Ko dara jūtas? “ un “Kas jūtām patīk?” izdotas latviski.
Turpinot šo pašu tematu, uzstājās arī latviešu rakstnieces Laura Vinogradova un Zane Zusta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru