Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.
Viens no svarīgākajiem darbiem – sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.
Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu – kā patīkamu, relaksējošu nodarbi, kas, protams, piekopjama ne vien svētkos, bet arī ikdienā – kad vien dvēsele alkst pēc Gaismas un Miera.
Ar Sveču dienu saistās arī ticējumi, un tie, kas nevēlas vai neprot liet sveces, šajā dienā var vērot un pareģot laiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru