Informācija

2021. gada 19. jūl.

"Atrodi un saskaiti"

  "Nepietiek būt vesela prāta īpašniekam, pats svarīgākais ir to labi likt lietā" 

                /Renē Dekarts/

 

  Paldies Milana, Ervīn, Raivi, Vitālij, Ķeitija, Elīza, Eimija, Daniela, Kamila, Marta, Alekss un Evelīna par veiksmīgu dalību aizraujošā nodarbē "Atrodi un saskaiti"




2021. gada 16. jūl.

Nāc un iepazīsti šīs grāmatas!

Grāmatas pirmsskolas un

jaunākā skolas vecuma bērniem

Auere,Margita. Maģisko zvēru skola. Bedres

Bālinta,Āgneša. Franks, kaķu bieds

Berzinska,Lilija. Lidojošo cūku nams

Bērziņa,Ingrīda. Kas guļ ziemas miegu?

Erne,Andrea. Atklājam Visumu!

Holcvarte-Roitere,Ulrike. Tehnika mūsu mājās

Pastore,Luīze. Svešinieka atnākšana. 3.

Pastore, Luīze. Operācija "Maska". 4.gr.

Pastore,Luīze. Pēdējais ķēniņš. 5.gr.

Pitkevica,Guna. Buču pods

Puķe,Elita Ieva. Tava zvaigznīte

Sediva,Tereza. Kurmis melni baltā alā

Samauska,Ieva. Gulošais policists un sapnis

Starobiņeca,Anna. Naida nagi

Вебб,Холли. Подруга для ведьмочки

Вебб,Холли. Пес из лунного света

Вебб,Холли. Непослушная звезда

Вебб,Холли. Хлоя в центре внимания

Малышкинызабавы

Ресник,Жаклин. Котёнок Шмяк и мышки-братишки

ШуЛин, Эми. Котёнок Шмяк. Дождик, дождик,перестань!

ШуЛин, Эми. Котёнок Шмяк и морские истории

Сорока-Белобока


Grāmatas 5 – 6. klašu skolēniem

Melgalve,Ieva. Emī un Rū. Robota sirds

Zandere,Inese. Puika ar suni. 1. burtn. Bailes

Zandere, Inese. Puika ar suni. 2. burtn. Bunkurs


Grāmatas vecāko klašu skolēniem

Auziņš,Arnolds. Lapkritī

Daudz laimes!

Grietēna,Gunta. Manas zemes elpa

Gulbe,Lolita. Pēdējā rudens lapa

Hirvisāri,Laila. Viņas Augstība Katrīna II

Ikstena,Nora. Ūdens mirdzēšana

Janovskis,Gunars. Ines

Kuzmins,Svens. Hohma

Lēdiga,Agnese. Mirklis pirms laimes

Matvejeva,Anna. Djatlova pāreja

Pavlovska,Valentīna. Tēva meita

Poikāne,Sarmīte. Mīlestība pumpurā un ķiršu krāsas krekls

Puriņa,Inga. Negaiss ābelēs

Šadre,Daina. Pagātnes atvari


Nozaru literatūra

Skota,Keitija. Botanicum

Vormels,Kriss. Dinosaurium

Ликсо, Вячеслав Владимирович. Техника - машины и механизмы

100 уроков этикета

Спектор,Анна Артуровна. Эксперименты, опыты инаблюдения

2021. gada 2. jūl.

Izstādes "Mana dvēsele zied" noslēguma pasākums

 


Glezna - tā ir 

dzeja,

kuru mēs skatām,

bet dzeja- glezna,

kuru dzirdam

        /Leonardo da Vinči/

 

 

29. jūnijā Dagdas novada Bērnu literatūras nodaļā kopā ar kuplo atbalstītāju un mākslas cienītāju pulku ciemojās izstādes “Mana dvēsele zied” autore, jauna un talantīga, topošā māksliniece Samanta Plakoša.  

Samanta,  kā jebkurš mākslinieks, veidojot savu darbu, izmanto dažādas glezniecības tehnikas, pamazām meklējot un  izkopjot savu stilu.

Šajā izstādē apmeklētājus priecēja klusās dabas un ainavu glezniecība, kas ir ļoti populāri glezniecības žanri, kurā mākslinieki parasti glezno dabas ainavas - kalnus, ielejas, kokus, upes, mežus.  Samantas gleznās tie veido brīnišķīgu kompozīciju.

Glezniecība ir brīnišķīgs un lielisks mākslas veids, kas ļauj māksliniekam izteikt savas domas un emocijas ar otas un krāsu palīdzību.  

Trīs komponenti – gleznotājs, skatītājs un pati glezna – piepilda un pabeidz visa glezniecības darba rezultātu. 

Vēlam tev, Samanta, būt atpazīstamai Latgales ainavu, klusās dabas un arī portretu gleznotājai ar savu skatījumu, krāsu izjūtu un harmoniju.

Lai tevi iedvesmo  Raiņa vārdi: “Nav pareizi teikt: nekad nepagurt!- jo pats dzīves ritums iet viļņos; pareizi ir: vienmēr atjaunoties”.

Paldies par jauko izstādi!






 




2021. gada 30. jūn.

Jūlija jubilāri


 Berelis Guntis (1961) – rakstnieks, literatūrzinātnieks. Studējis LU Fizikas un matemātikas fakultātē (1979–1981) un Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes un bibliogrāfijas nodaļā. Strādājis par bibliotekāru Skujenē, kā arī žurnālā Karogs (1989–1992 un 2003–2010). 1986 sācis publicēt literāros darbus. Sarakstījis prozas grāmatas Mitomānija (1989), stāstu bērniem Agnese un Tumsas valdnieks (1995), Mīnotaura medības (1999), romānus Ugunīgi vērši ar zelta ragiem (2007; Litaratūras gada balva), Vārdiem nebija vietas (2015; Egona Līva piemiņas balva Krasta ļaudis; laikraksta Diena gada balva kultūrā) u.c. 20. gs. 90. gados bijis aktīvs postmodernisma prozas pētnieks un vērtētājs. Šajā laikā sarakstītas viņa nozīmīgās literatūrkritiskās grāmatas Klusums un vārds (1997), Latviešu literatūras vēsture (1999) un Neēd šo ābolu, tas ir mākslas darbs (2001; Literatūras gada balva). Saņēmis arī Klāva Elsberga balvu (1993), Kultūras fonda godalgu kritikā (1995), Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1995).

© Nacionālais Apgāds, 2002


Ieskats Monikas Zīles biogrāfijā

    M. Zīle pasaulē nāca 1941. gada 20. jūlijā Rēzeknes rajona Petušku sādžā. Viņas vecāki bija ļoti strādīgi un ar lieliem nākotnes nodomiem, taču 1952. gadā tēvs aizgāja aizsaulē no plaušu tuberkulozes. Monika vienmēr ir uzsvērusi, ka izglītību ieguva, pateicoties mammas un vecāsmātes pašaizliedzībai un radu atbalstam.

  1955. gadā pabeigusi Rēznas 1. septiņgadīgo skolu, Monika sāka mācības Rēzeknes 1. vidusskolā. 1959. gadā ar sudraba medaļu absolvējusi vidusskolu, viņa iestājās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes neklātienes nodaļā.

  Monika sadarbojās ar Rēzeknes laikrakstu „Znamja Truda”, kura redakcijā 1961. gadā sāka strādāt par korektori. Tur viņa arī satika no Kurzemes strādāt atbraukušo Aivaru Zīli, un 1962. gadā abi pārcēlās uz Saldu. Monika strādāja laikraksta „Padomju Zeme” redakcijā, publicējās arī „Padomju Jaunatnē”. Tad sekoja darbs Liepājas pilsētas laikrakstā „Komunists” un avīzē„Cīņa”.

 1978. gadā M. Zīle sāka vadīt „Padomju Jaunatnes” redakciju, no kurienes 1987. gadā aizgāja strādāt uz žurnālu „Padomju Latvijas Sieviete”. 1998. gadā, nolēmusi kalpot rakstniecībai, M. Zīle aiziet no „Sievietes” redakcijas, pievēršas arī politiskajai darbībai un rudenī tiek ievēlēta par 7. Saeimas deputāti. 2004. gadā sākusi strādāt par galvenās redaktores vietnieci „Latvijas Avīzē”, ar kuru sadarbojās jau gadus piecpadsmit, bieži tur publicējoties un kļūstot pazīstama lasītājiem

 Protams, lielu darbu Monika ir ieguldījusi arī rakstniecībā, viņas romāni ir iecienīta lasāmviela gan dzimtajā Latgalē, gan citviet Latvijā.

  Savu saikni ar Latgali Monika uzsver pastāvīgi, uzskatīdama par vērtību gan dzimtajās mājās aizvadīto bērnību, gan latgaliešu valodu, ko nav aizmirsusi un labprāt lieto pie pirmās izdevības.