Andra Badūna kolekcijas “Maza, maza muciņa bez stīpām un bez dibena” izstādes atklāšana!

Bērnu literatūras nodaļā sirsnīgā atmosfērā tika atklāta Andra Badūna kolekcijas “Maza, maza muciņa bez stīpām un bez dibena” izstāde.

Andra Badūna moto: “Es neprotu būt slikts, kā Mežāzim pienākas”.

Izstādes atklāšanu apmeklēja Dagdas vidusskolas 9.a klases skolēni un skolotāja Aina Slesare.

Linards: Izstādes atklāšanā mums bija iespēja apskatīt un aptaustīt olas no pusdārgakmeņiem, minerāliem, koka, akmens. Daudzas atvestas no Pēterburgas, Ēģiptes, Lietuvas u.c. valstīm.

Artūrs: Izstādē bija 35 olas, katra bija individuāla un skaista. Man iepatikās ola no kaķacs akmens un čūskakmens.

Laura, Līvija: Olas bija no interesantiem pusdārgakmeņiem, tās nemaz nav tik lētas, lai iegādātos. Katrai meitenei patīk krellītes, auskari, aproces, kuloni no šādiem akmentiņiem.

Daniela: A. Badūns stāstīja, kā veidojās kolekcija: kura bija pirmā ola, kura visdārgākā, kurai ir visinteresantākā forma.

Anžela: Informācija par kolekciju bija viegli uztverama. Palīgā nāca arī “māte google”, kurā varēja atrast interesantu informāciju par pusdārgakmeņiem, to ķīmisko sastāvu. Es pirmo reizi rokās turēju strausa olu.

Jolanta: Tā bija kā mācību stunda: ģeogrāfijā, ķīmijā. Un vēl lielisks kolekcijas autora stāstījums.

Raivis: Visvairāk pārsteidza ola no dzintara. Nedomāju, ka dzintara gabals var būt tik liels. Viegls. Visdārgākā un vismazākā bija malahīta ola.

Skolēniem izstādes apmeklējums bija aizraujošs veids, kā papildināt savas zināšanas gan ģeogrāfijā, gan ķīmijā. 

Paldies Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas darbiniecēm I.Bronkai un I. Augustovai par uzaicinājumu piedalīties Andra Badūna kolekcijas “Maza, maza muciņa bez stīpām un bez dibena” atklāšanā.

Lai top jaunas idejas!

Skolēnu atziņas apkopoja Dagdas vidusskolas skolotāja Aina Slesare

Foto: Ineta Leonoviča-Batņa

Ārlietu ministrija izsludina Eiropas dienai veltītu video konkursu jauniešiem

 

Eiropas Savienības prioritātes ir ieguvušas jaunu dimensiju, Krievijai uzsākot karu Ukrainā. Šī gada Eiropas dienas vēstījums “Kopā no sirds kā labos, tā ne tik labos laikos!” aicina apzināties, ka Eiropai ir nepieciešami jauni, gudri risinājumi un ikviena mūsu rīcība var palīdzēt, gan sniedzot atbalstu un ziedojot, gan pārdomājot ikdienas ieradumus. Katra ieguldījums – vai tā būtu apdomīga rīcība sociālajos tīklos un atbildīgi interneta lietošanas paradumi vai gudra energoefektivitātes plānošana – ir mūsu kopīgs spēks un vērtību apliecinājums.

2022. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Tādēļ Ārlietu ministrija izsludina jauniešu video konkursu ”Mana Eiropa”, kura mērķis ir veicināt jauniešu izpratni un aktīvu iesaisti Eiropas nākotnes veidošanā.

Konkursā var piedalīties ikviens Latvijas jaunietis vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuru interesē Eiropas Savienības aktualitātes, sabiedriskie procesi, starptautiskās attiecības un politika. Lai pieteiktos dalībai konkursā, dalībniekam jāsagatavo līdz 30 sekundēm garš video reels formātā, kurā radoši tiek apskatītas šādas tēmas:

• Eiropas vērtības;

• Sociālo mediju platformas – veids kā sevi izpaust vai risks privātumam?

• Energoefektivitāte – kā tērēt mazāk, bet darīt to gudrāk? Sabiedrības paradumu maiņa;

• Internets kā zināšanu, prasmju un kultūras avots.

Līdz 2022. gada 2. maijam video jāievieto savā sociālo tīklu profilā (Facebook, Instagram, Twitter), atzīmējot Ārlietu ministriju un lietojot tēmturus #EiropasJaunatnesGads, #ĀrlietuKonkurss un #EiropasDiena2022. Konkursa laikā dalībnieku sociālo tīklu kontiem jābūt pieejamiem publiski, tādējādi ļaujot konkursa rīkotājiem apskatīt ievietoto video. Norādi uz ievietoto video sociālajos tīklos lūdzam sūtīt Ārlietu ministrijai uz e-pastu: media@mfa.gov.lv.

Labākie video tiks pārpublicēti Ārlietu ministrijas sociālajos tīklos, un Ārlietu ministrijas žūrijas izraudzītie video autori saņems Ārlietu ministrijas veicināšanas balvas. Labāko video autori tiks aicināti uz īpaši organizētu tikšanos ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Plašāk ar konkursa gaitu un nosacījumiem var iepazīties nolikumā

Latvijas Bibliotēku festivāls 2022

Vairāk lasiet: 👉Latvijas Bibliotēku festivāls 2022

Informatīvs seminārs par ES kopā ar Ansi Bogustovu

25. aprīlī Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāres piedalījās Krāslavas novada centrālās bibliotēkas rīkotajā informatīvajā seminārā "22 jautājumi 2022. gadā par Eiropas Savienību", kuru vadīja radio un televīzijas žurnālists Ansis Bogustovs. 

Aprīlis! Grāmatiņ, stāsti, kas jauns!

 Jaunākās grāmatas aprīļa mēnesī, kuras nonākušas Bērnu literatūras nodaļas plauktos! Ir vērts ieskatīties grāmatu aprakstos mazākajiem lasītājiem! 

Jaunākās grāmatas aprīlī!

Klikšķinot uz grāmatu nosaukumiem, tiks atvērts Krāslavas novada bibliotēku

 kopkatalogs, grāmatas pieejamība, anotācija.

Grāmatas pirmsskolas un

jaunākā skolas vecuma bērniem

Enkanto

Volkinšteine,Zane. Bīstamais dārziņš

Zvirgzds,Juris. Rijīgā čūska un gudrā pele

Gernhoizere,Suzanne. Meklē lietas! Mūsu mežā

Džifords,Klaivs. Pirmā kosmosa grāmata

Gulbe,Evija. Zaķēns, kuram nebija vārdu

Kivirehks,Andruss. Ērms un feisbuks

Logina,Renāte. Velc, pelīte!

100brīnumainu dzīvnieku

Skrastiņa,Ilze. Lieliskā dzīve bez Zoom

Prusse,Daniela. Šodien, rīt, tagad un tūlīt

Švarca,Sandra. Suņu mamma

Transportlīdzekļi

Zirgssvītrainā pidžamā

Zusta,Zane. Labrīmes, kas mudina bērnu izaugt par labu cilvēku

Grāmatas 5. – 6. klašu skolēniem

Tilaks,Dzintars. M + A

Grāmatas vecāko klašu skolēniem

Kūlis,Ēriks. Vēliesjustieskā

Šmite,Linda. Akmens peldēšana

Upīte,Ilze. Galējības labirintos

Žolude,Inga. Vendenes lotospuķe

Briedis,Leons. Skuķe

Kūlis,Ēriks. Uguns Pēda

Nemiera,Linda. Rīgas raganas

Pastore,Luīze. Laimes bērni

Zilāpuķe

Zusta,Zane. tauriņa spārnu vēzieni

Nozaru literatūra

Brokmane,Nīna. Meiteņu grāmata

Sentklēra,Kasja. Krāsu slepenā dzīve

Adaptētā literatūra angļu valodā! Aprīlis

Level 4: The Canterville Ghost and Other Stories Book and MP3 Pack

Classic / British English An artist paints a picture of the young and handsome Dorian Gray. When he sees it, Dorian makes a wish that changes his life. As he grows older, his face stays young and handsome. But the picture changes. Why can't Dorian show it to anybody? What is its terrible secret? This Pack contains a Book and MP3

Klasika / Britu angļu mākslinieks glezno jauno un izskatīgo Dorianu Greju. To redzot, Dorians izsaka vēlēšanos, kas maina viņa dzīvi. Kad viņš kļūst vecāks, viņa seja paliek jauna un skaista. Bet aina mainās. Kāpēc Dorians to nevienam nevarētu parādīt? Kāds ir tā briesmīgais noslēpums? Šajā iepakojumā ir grāmata un MP3

Level 4: The Time Machine

The Time Traveller has built a time machine and has gone into the future to the year 802,701. He expects to find a better world with highly-intelligent people and great inventions. Instead, he finds that people have become weak, child-like creatures. They dance and sing and wear flowers. They seem happy, but why are they so frightened of the dark? And who or what has taken his time machine? Will the Time Traveller ever be able to return to the present?

The Time Traveler ir uzbūvējis laika mašīnu un ir devies nākotnē līdz 802 701 gadam. Viņš cer atrast labāku pasauli ar ļoti inteliģentiem cilvēkiem un lieliskiem izgudrojumiem. Tā vietā viņš atklāj, ka cilvēki ir kļuvuši par vājiem, bērniem līdzīgiem radījumiem. Viņi dejo un dzied un nēsā ziedus. Viņi šķiet laimīgi, bet kāpēc viņi tik ļoti baidās no tumsas? Un kas vai kas ir paņēmis viņa laika mašīnu? Vai Laika ceļotājs kādreiz spēs atgriezties tagadnē?

Aicinam apmeklēt!

 

Apsveikums!

 

Darba laiks pirmssvētku un svētku dienās

 

Smejies vesels!

 

Aprīļa jubilāri

Kornēlija Apškrūma (dzimusi Krieviņa) (1937 – 2021) - ilggadēja bibliotekāre, kultūras darbiniece, dzejniece un prozaiķe.

K. Apškrūma dzimusi Valkas rajona Palsmanes pagasta “Dauguļos”. Absolvējusi Sikšņu pamatskolu un Smiltenes vidusskolu, uzsākusi studijas Latvijas Universitātē filoloģijas fakultātē. Visu savu darba mūžu aizvadījusi Virešu ciema 1.bibliotēkā.

Kornēlija jau kopš bērnības mīlēja dzeju un jau pavisam agrā vecumā sarakstīja savus pirmos dzejoļus. Strādājot par bibliotekāri, viņa atrada laiku arī dzejošanai. Apkārtnes ļaudis labprāt iegriezās pie Kornēlijas pēc nopietnāka vēlējuma teksta, jo Kornēlija nekad neatteica. Tā gadu gaitā dzejoļi un laba vēlējumi krājās kladītēs, līdz 1992. gadā tika izdota pirmā grāmata “Mājvieta”, kurā autore bija ielikusi savu sirds siltumu.

Tautā mīļotā dzejniece apceļoja vai visu Latviju, viesojoties pie saviem lasītājiem tuvos un tālos Latvijas pagastos, lielās un mazās bibliotēkās. Kornēlijas dzejoļi ir vienkārši, saprotami, sirdij tuvi, tie stiprina, atbalsta un līdzpārdzīvo, ne velti tos deklamē gan priecīgos notikumos, gan sērās, raksta apsveikumu kartītēs.

Andris Vējāns (1927–2005) – dzejnieks, prozaiķs un publicists. Rakstījis dzeju pieaugušajiem un bērniem – gan latviešu, gan latgaliešu valodā. Andra Vējāna dzeja tikusi atdzejota krievu valodā, izdoti vairāki krājumi. Darbojies arī literatūrkritikā – rakstījis recenzijas par jaunāko literatūru, bijis sastādītājs vairākām grāmatām, rakstījis ievadus un pēcvārdus, portretējis rakstniekus. Jauns posms Andra Vējāna daiļradē iezīmējas 20. gadsimta 80. līdz 90. gadu mijā, kad viņš padziļināti pievērsies dzimtās puses, Latgales, vēstures un cilvēku likteņgaitām. Ceļojumu iespaidi un atziņas atspoguļoti tēlojumu ciklā par Kubu "Zaļā ķirzaciņa" (1966) un publicistikas krājumā "Vulkāns un asara" (1987). Ar Andra Vējāna vārdiem komponētas daudzas kormūzikas dziesmas.