Radoši izzinoša stunda “Atrodi pasakas!”

Bērnībā, kad mazais cilvēks iepazīst pasauli un lietu kārtību, pasaka var būt kā palīgs, caur ko mācīties un veidot dzīves redzējumu. Lasot pasakas, bērns bez piespiešanas un ar interesi saņem informāciju par dzīves vērtībām, cilvēku savstarpējām attiecībām, konfliktiem, kā arī iespējamajiem situāciju risinājumiem. Klausoties vai lasot pasaku, mazais var iedomāties sevi kā varoni, izdzīvot pasakas sižetu un apgūt dažādus uzvedības modeļus.

Lai skolēnos radītu interese par lasīšanu, bibliotekāri izmanto dažādus radošus paņēmienus. 23. februārī Dagdas vidusskolas 3.b klases skolēnus un skolotāju Mariju Andžāni aicinājām uz radoši izzinošo stundu “Atrodi pasakas!”,jo pasakas ir mūsu fantāzijas brīnumu pasaule un ik mirklis ir tā vērts, lai kopīgi lasītu un nonāktu iztēles valstībā.

Lasīsim ar prieku!

"Bērnu žūrijas 2023" noslēguma pasākums "Lasītprieks PII "Saulīte""

       Lasītveicināšanas programmas mērķis ir veicināt interesi par literatūru, par ilustrāciju, kā arī rosināt bērnus uz dažādām radošām nodarbēm.

        Ir novērots, ka grupas darbā, lasot, zīmējot, pārrunājot izlasīto un veicot dažādus citus uzdevumus, informācija tiek uztverta daudz labāk, tādējādi bērni ilgāk spēj koncentrēties uzdevumu veikšanai. 

      Prieks, ka Dagdas PII “Saulīte” grupiņu “Bitītes” un ‘Taurenīši” audzēkņi ar entuziasmu iesaistījās šajā lasītveicināšanas programmā. Un tas notika pateicoties skolotājām Ilonai, Ivetai, Jeļenai un Irēnai, viņu ieinteresētībai, atbalstam un radošumam, par ko skolotājām jāsaka liels paldies un pirmsskolas audzēkņus var saukt par programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023” ekspertiem!

       Kā jau katru gadu pavasarī Latvijas Nacionālā bibliotēka rīko Lielos lasīšanas svētkus, noslēguma un apbalvošanas ceremoniju gadu ilgušam vērtēšanas maratonam lasītveicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”, arī mēs - Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa – gribam pateikties mūsu lasīt gribošajiem un zinošajiem ekspertiem, cerot, ka lasītprieks viņus pavadīs arī turpmāk.

Pasākuma sponsors -  Krāslavas novada domes deputāts, 

dagdānietis Aivars Bačkurs. Paldies!

Ieskats izstādē "Svecei piestāv dzeja, ziedi, romantika..."

Kā svece deg.

Cik skaisti svece deg!
Cik balta liesma šūpodamās mirgo!

Un tumsa bēg. ...                              /Imants Ziedonis/

Grāmatu jaunumi bērniem un jauniešiem februārī

  Klikšķinot uz grāmatu nosaukumiem, tiks atvērts Krāslavas novada bibliotēku kopkatalogs, grāmatas pieejamība, anotācija un ar bibliotekāra piešķirto lietotāja vārdu un  paroli rezervē sev interesējošo grāmatu vai spēli, vai arī iestājies rindā uz izdevumu, izmantojot https://kraslava.biblioteka.lv/Alise/lv/home.aspx 

Grāmatas pirmsskolas un jaunākā

skolas vecuma bērniem

Lapsa, vārna un ...

Suns, kaķis un...

Varde, vilks un ...

Stāraste, Margarita. Zīļuks

Rotaļājie sar kucēnu!

Traktori

Zoodārzā

Zālīte, Māra. Tango un Tūtiņa ciemos

Litjē, Zuzanna. Vismīļākais tētis pasaulē!

Skolotājs ūpis

Dakteris lācis

Dārznieks trusītis

Pavārs ruksītis

Hārvijs, Dereks. Kāpēc? Dzīvnieki

Mana pirmā bibliotēka. Vārdi

Mana pirmā bibliotēka. Dzīvnieki

Draiskie dzīvnieki

Ivanova, Līna. Zeķu Zaķa dzimšanas diena. 2. grāmata

Dzīvnieki

Mazuļi

Es lasu. Brīnišķās pasakas

Maģiskās pasakas. Es lasu

Es lasu. Burvīgi stāstiņi

Paw Patrol. Krāsas

Vanaga, Agnese. Sirdslietas

Cinīte, Aldona. Viņa augstība grāfs Dižķirbis

Viss par ugunsdzēsību

Hapka, Catherine. Vinnijs Pūks. Zvaigznes un vēlēšanās

Stīla, Juta. Putniņa Toma ziemas stāsti

Bogena, Rūbija van der. 101 vienradzis un viss, kas tev par tiem jāzina!

Planēta Zeme

Saules sistēma

Peppa Pig. Cipari

Disney 7 brīnumaini stāsti

Grāmatas 5. – 6. klašu skolēniem

Stedmena, A. F. Skandars un vienradžu zaglis

Flečers, Toms. Ziemsvētkuzaurs un nerātnais saraksts [3]

Hārgreiva, Kirana Milvuda. Džūlija un Haizivs

Grāmatas vecāko klašu skolēniem

Vīgante, Velga. Kāvu klejotājs

Latviešu rakstnieku kaķu stāsti

Latviešu rakstnieku suņu stāsti

Egle, Jana. latvju pacients

Šteinkellnere, Elizabete. Papīra klavieres

Flisars, Ēvalds. Paskaties pa logu

Žuano, Anna Sofija. Deja, mīla, Parīze

Zusta,  Zane. nepieradināts putns

Nozaru literatūra

Ķirbju ēdieni

Moldvēra, Anete. Kafijas grāmata

Liepiņš, Agris. Senā Latvija

Sīle, Inga. Ārstniecības augi no ticējumiem līdz mūsdienām

Ābeltiņa, Marija. Profesionālā izdegšana

Dziesmai šodien liela diena. 1. daļa Tautasdziesmas, kora dziesmas, ziņģesun populārās dziesmas

Mellēna, Māra. No saknēm uz galotnēm

Daudziņš, Vilis. Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs

Čerikova, Daiga. Spēlējos un mācos kopā ar pelēnu Ēci un kaķēnu Brenci

Tievē ar tautas līdzekļiem

Domino

Es mīlu Latviju

Pareizais P

Paldies vērotājie, domātājiem ...

Rubrika "Putni Latvijā. Acīgais pļāpa - sīlis"

 

Radošā nodarbība "Sirsnīgās pelītes"

Valentīndiena īpaša ar to, ka, pasniedzot kaut vai nelielu, paša darinātu sirsniņu, varam iepriecināt savus tuviniekus, savus draugus un vēlreiz atgādināt, cik viņi mums ir nozīmīgi un īpaši. Jācer, ka 1.b klases skolēnu un skolotājas Ilzes Tukišas veidotās “sirsnīgās pelītes” nesīs gaišu noskaņojumu un pozitīvas emocijas visiem, kam bērni tās pasniegs – dāvinās!

Lai šī diena ir mīlestības un siltu jūtu pilna!

2024. gada dzīvnieks - stirna

Rubrika "Latviešu gadskārtu svinības" Meteņi

Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus.

Nāc nākdams, Metenīti,
Daudz uz tevis gaidītāju:
Gaid’ arāji, ecētāji,
Gaid’ miezīšu sējējiņi.

Latviešu tautasdziesma

Meteņi, tas ir brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. To sauc arī par Meteņdienu, Miesmeti, Pīrāgienu, Vastlāvi, Aizgavēni, Kuļu vakaru, Budēļu vakaru, Buduļdienu, arī par Kurmja vakaru. Kaut arī ziema vēl neatkāpjas, gaisā jaušams pavasaris, zeme paliek mīksta un kurmis met pirmos rakumus.

Nereti Meteņus uzskata par bērnu svētkiem, tāpēc runā, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Izplatīta ir konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai tie priecīgi lasa. Ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem, jo arī šis topošais gads ir tādā kā bērna vecumā. 

Pilnveidosim digitālo prasmi!

 2024.gada 6.februārī jau 21.gadu pēc kārtas tiek atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena (#DID2024) ar saukli “Drošāks internets sākas ar tevi!”, aicinot ikvienu domāt par to, kā mēs katrs rūpējamies par savu drošību internetā, un kāds ir mūsu ieguldījums, veidojot labāku interneta vidi.

https://drossinternets.lv/lv/info/did-2024

Literārais pasākums “Margaritas Stārastes brīnumzeme”

Margarita Stāraste (1914–2014) – izcila grafiķe, iemīļota bērnu grāmatu autore un ilustratore. Devusi izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un grāmatu mākslā. Sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem. Stārastes grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Margaritas Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Apbalvota ar Pastariņa prēmiju, Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni, grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" mūža balvu, Autortiesību bezgalības balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu bērnu literatūrā.

Reiz kādā intervijā māksliniece atzinusi, ka, iespējams, visupirms iemācījusies turēt rokā zīmuli un tikai tad apguvusi staigāšanu. Tēva mudināta un iedvesmota viņa izmācījās par grafiķi, un līdz šim ilustrējusi jau aptuveni simts grāmatu, no kurām gandrīz visas ir domātas pašai mazākajai auditorijai. Tās vieno jauki spilgtās krāsās izkrāsoti tēli ar mīlīgām apaļām actiņām un maziem strupiem degunteļiem, kuru vidū ir dzīvnieciņi, kukainīši, koki un laumiņas.

2. februārī Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā literārās nodarbības laikā skolēni iepazinās ar rakstnieces, mākslinieces Margaritas Stārastes daiļradi un iesaistījās aizraujošā konkursā “Margaritas Stārastes brīnumzeme”.

Rubrika "Latviešu sadzīves tradīcijas" Sveču diena

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.

Viens no svarīgākajiem darbiem – sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu – kā patīkamu, relaksējošu nodarbi, kas, protams, piekopjama ne vien svētkos, bet arī ikdienā – kad vien dvēsele alkst pēc Gaismas un Miera.

Ar Sveču dienu saistās arī ticējumi, un tie, kas nevēlas vai neprot liet sveces, šajā dienā var vērot un pareģot laiku.

Konkurss "Margaritas Stārastes brīnumzeme"

Tematiskās un literārās izstādes februārī

 

Aicinām apmeklēt!

 

Izstādes, pasākumi februārī