Informācija

2024. gada 15. okt.

Izglītojoša stunda "Valsts valodas diena"

Es esmu valoda – valsts valoda. Jā, latviešu valodā ir jārunā iestādēs, kafejnīcās un citās publiskās vietās, arī dokumentiem un norādēm uz ielas vai trolejbusā – visam ir jābūt latviski. Un, jā, es esmu viena no 200 pasaules lielākajām valodām. Vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku sauc mani par savu dzimto valodu. Bet ne jau vienmēr man ir gājis tik viegli… Ar ko tas viss sākās? Tas sākās toreiz, sensenos laikos, pie Baltijas jūras…

Patiesībā jau neviens tā īsti nezina, kā un kad tieši rodas kāda valoda. Tas ir tāpat kā jautāt, kā radās vējš vai jūra. Bet pirmās liecības par latviešu valodu tāpat kā par lībiešu valodu ir saglabājušās no 16. gadsimta sākuma. Senākais latviešu valodā pierakstītais teikums ir daudznozīmīgā frāze – „tā ir, kā ir”.

Pirmos tekstus latviešu valodā pierakstīja vācu mācītāji, lai viņi varētu no kanceles uzrunāt latviešu zemniekus, kuri vēl tikai nesen bija pievērsti kristietībai un vāciski nerunāja. Arī lasīt un rakstīt latviešu valodā zemnieki neprata. Liecības par pirmo latviešu valodā sarakstīto grāmatu saglabājušās no 1525. gada, kad Lībekas iebraucamajā vietā „Pie zelta raga” esot aizturēta koka muca, kas bijusi pilna ar luterāniskām grāmatām livoniešu, igauņu un latviešu valodā. Šajā laikā parādās arī pirmie latviskas izcelsmes pavārdi, kuri laika gaitā izveidojušies par to, ko šodien saprotam ar uzvārdiem.

1918. gadā tiek nodibināta Latvijas valsts, un latviešu valoda pirmoreiz kļūst par valsts valodu. Pēc gada tiek izveidota Latvijas Universitāte, un rodas nepieciešamība pēc arvien jauniem un jauniem terminiem. Notiek pāreja uz Endzelīna un Mīlenbaha veidoto jauno ortogrāfiju, kas gan pilnībā lietošanā nostiprināsies tikai 1930. gadu beigās. Seko vēl viens karš un nonākšana PSRS okupācijā, kuras laikā latviešu valoda publiskajā telpā atkal tiek lietota mazāk, taču joprojām saglabājas kā valsts valoda.

Milzīgu iespaidu uz latviešu valodu atstāj grupas „Līvi” dziesma „Dzimtā valoda”. Tā spēlē īpašu lomu tautas pašapziņas stiprināšanā. Latvija atgūst neatkarību, un latviešu valoda kā oficiālā valsts valoda tiek simboliski nostiprināta Satversmē.

Tiek pieņemts Valsts valodas likums un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā latviešu valoda kļūst par vienu no jau 24 oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Latviski tiek tulkoti visi Savienības dokumenti, radot apzīmējumus šīs pasaules arvien jaunajām parādībām.

Jā, dažkārt var šķist, ka izteikt domu citā valodā ir vieglāk, taču tu pamēģini izteikties latviski – es esmu bagātāka, nekā varētu šķist! Pasaule nestāv mierā, un es ne tik – ik dienas kāds manī izsaka jaunas domas un idejas, raksta dzeju un stāstus, pārrunā pasaulei un sirdij svarīgo.

Neskatoties uz bažām par manu ilglaicību, es esmu dzīva un liela valoda. Leposimies ar to! Jebkurš var būt kā Rainis un izvēlēties runāt un rakstīt latviski.

Es dzīvošu tik ilgi, cik Tu gribēsi.
Es dzīvošu tik ilgi, cik Tu runāsi.

Teksts no:
Latviešu valodas stāsts. Izziņas video. Rīga: LVA, Ascendum, 2021.
 



2024. gada 4. okt.

Radoša nodarbība "Paldies, skolotāj!"

Skolotājs - tā ir lieliska profesija, jo skolā viena diena nekad nelīdzinās otrai, katrs rīts atnes kaut ko jaunu. Skolotāju diena ir brīdis, kad jāizsaka pateicība tiem, kas katru dienu iegulda savas zināšanas un sirdi, lai audzinātu nākotnes paaudzi. Šai īpašai dienai skolēni sarūpēja īpašas dāvanas skolotājiem.

Sirsnīgi sveicieni un paldies Dagdas vidusskolas skolotājiem no 9. b klases!



Sveicam!

2024. gada 3. okt.

Izstādes "Rakstāmspalvu kaleidoskops" atklāšana

Lai arī datori ikdienā kļuvuši par mūsu galveno „rakstāmrīku”, tam līdzās allaž ir pildspalva. Rakstāmpiederums, kas nepieciešams vienmēr un visur. Vienkāršas pildspalvas ikvienam, pildspalva kā neliels un praktisks uzņēmuma atpazīstamības simbols, suvenīru pildspalvas, ekskluzīvas pildspalvas, ko pasniegt kā biznesa dāvanu, pildspalvas īpaši svarīgu dokumentu parakstīšanai, vēsturiski nozīmīgas pildspalvas, kas „piedalījušās” nozīmīgu vēstures notikumu veidošanā un pildspalvas, kas uzticami kalpojušas pasaules literatūras un mākslas dižgariem. Pasaulē ir izcili augstvērtīgas pildspalvas, kas ir roku darbs un tikai dažos eksemplāros, to korpusam izmantots zelts vai platīns un rotājumiem īsti dārgakmeņi. Tā varētu turpināt vēl un vēl.

Bet šodien mūsu īpašā viešņa ir Marija Micķeviča, kuras gadiem krātā pildspalvu kolekcija ir skatāma Bērnu literatūras nodaļā. Marijas kolekcijā ir vairāk nekā 1000 pildspalvas ar pievienoto vērtību – tās ir rakstāmspalvas ar uzrakstiem vai ar interesantu, neparastu dizainu. Kā pastāstīja Marija, savākt pēc iespējas lielāku pildspalvu skaitu nav pašmērķis, kolekcijā ir tādas pildspalvas, kas pašai ir interesantas vai saistās ar kādu dzīves notikumu vai cilvēku.

Paldies Marijas kundzei par aizraujošo un interesanto stāstījumu!