Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi (10. novembrī) iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tas ir laiks, kad jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Ja pēc Mārtiņdienas zemi vēl ar - nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža, jo zemes atpūtu vairs nedrīkst traucēt. Mārtiņos Dievs iemet pēdējo aukstuma akmeni ūdenī, un tas pārklājas ar ledu. Mārtiņos lāči aiziet gulēt ziemas miegā un ceļas augšā tikai kāpostu Māras dienā. Līdz Mārtiņiem vēl ir klusais veļu laiks, bet, tam beidzoties, sākas jautrais budēļu laiks. Tumšie rudens vakari ir īstais brīdis, kad stāstīt un klausīties pasakas, teikas, senus nostāstus, minēt un uzdot mīklas.Mārtiņdienas tradīcijas un ticējumus atcerējāmies un pārrunājām kopā ar PII "Saulīte"grupas "Bitītes" audzēkņiem un skolotājām Ilonu Beitāni un Ivetu Plakošu.
Lai bērnos radītu vairāk pozitīvu emociju, mēs dejojām, minējām mīklas, draudzīgi izspēlējām pirkstiņrotaļu "Rudens svētkos", kā arī izkrāsojām lepno Mārtiņdienas gaili.
Paldies atraktīvajām skolotājām Ilonai un Ivetai par sadarbību!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru