Izzinoši radošā stunda "Svētku rotājumi - puzuri"

Kopš seniem laikiem zīmes un simboli kalpo, lai atvairītu tumsas spēkus, veidotu aizsardzību, piesaistītu labklājību un radītu pārliecību par saviem spēkiem. Iepazīties ar zīmju maģisko spēku un mūsu senču svētku tradīcijām  aicinājām 4.a klases skolēnus un skolotāju Ilzi Tukišu.

 

Lai arī puzuru izgatavošanas paņēmieni un tradicionālie materiāli ir vienkārši salmi, niedres, skali, olu čaumalas, putnu spalvas, dzijas – to panāktais iespaids ir pārsteidzošs. Konstantinovas pagasta bibliotēkas vadītāja Nellija Osipova pastāstīja, ka latvju kultūrā puzurs sastāv no Dieva, Māras un Akas zīmēm. Oktaedrs (puzurs) veidots no divām piramīdām: augšējā veido Dieva zīmes trīsstūri, kas tiecas uz debesīm, bet apakšējo – uz zemi vērsts trijstūris, kas simbolizē Māru. Starp abiem šiem trijstūriem atrodama Akas zīme – kvadrāts, kas centrā savieno abas piramīdas un simbolizē pasaules pamatus, caur kuriem plūst laiks un jaunas iespējas, jauns sākums.  Uzskatīja, ja puzurs griežas un kustās, tad mājās viss labi. Aizsardzībai puzurus kāra virs bērnu gultiņām, šūpuļiem, jo ticēja, ka bērns augs laimīgs un priecīgs, tiks pasargāts no slimībām, ļauniem spēkiem. Tos kāra istabu stūros, jo tur uzkrājas negatīvā enerģija. Citu gadu tos taisīja atkal no jauna, vecos sadedzinot, lai sadegtu uzkrātā negatīvā enerģija.

Turpiniet senču iesāktās tradīcijas un veidojiet savu puzuru!

Izstāde "Puzurs - latviešu smalkais dizains"

 

Ieskats izstādē "Valdziņu siltumā, pērlīšu dzidrumā..."

Jau atkal modē nācis apģērba aksesuārs, ko dēvē par maučiem – pērļoti uzrocīši uz roku apakšdelmiem pie plaukstas. Nereti tos dēvē par uzmaučiem, apročiem, dūrgaļiem, kā arī par pulsa sildītājiem.

Maučus var uzskatīt par latviešu tautastērpa sastāvdaļu, jo agrāk tos vilka uz lina krekla piedurknēm, kam nebija aproču, lai piedurkņu gali cieši piekļautos rokai, pasargājot no aukstuma, sniega un vēja. Tos nēsāja gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni.  Mūsdienās ar pērlītēm izrotātus maučus nereti izmanto kā greznu aksesuāru.

"Iepazīsti kaimiņtautu literatūru"

Par bērnu grāmatām Igaunijā un Latvijā sarunājas

Inese Zandere un Pireta Rauda

 

Inese Zandere: “Man pašlaik šķiet, ka mēs Latvijā ar lielu ņemšanos un pūlēm itin kā esam izcīnījuši bērnu literatūrai lielāku vietu sabiedrībā, lielāku uzmanību un labāku attieksmi, taču pati bērnu literatūra reāli ir sarukusi un mēs šo tukšumu aizpildām ar tulkojumiem. Iespējams, šī iemesla dēļ mums igauņu literatūra ir kļuvusi neparasti svarīga un vajadzīga.”

Pireta Rauda: “Tas, kas patīk man, ir atjautība un humors, fantāzija, dažādi pārsteigumi, kas ir gan Kivirehka prozā, gan Trulla un Tungalas dzejā. Igauņi bieži apgalvo, ka rakstīt dzeju ar atskaņām ir ļoti grūti, jo visas atskaņas ir jau izmantotas, taču Lēlo Tungala spēj atrast tādas atskaņas, ka atliek tikai nobrīnīties. Pašai savu māti droši vien nepiedien slavēt, tomēr arī viņa joprojām ir lieliskā formā. Pagājušogad viņai iznāca ļoti laba grāmata "Burtu sarežģītā dzīve", kas diemžēl nav tulkojama. Tajā katram alfabēta burtam atvēlēta vesela diena, piemēram, burts "k" savā dienā izvēlas būt knupītis, tiek aprakstīts, kā viņš jūtas, u.tml.”

Inese Zandere: “Vai tu piekristu, ja es tagad teiktu, ka īsta igauņu bērnu literatūra ir asprātīga un necenšas bērnus pamācīt, bet vairāk ļaujas kopīgai spēlei?”

Pireta Rauda: “Jā, noteikti. Igauņu bērnu literatūra noteikti nav sentimentāla vai maiga, drīzāk tā ir asa, reizēm pat ar zobiem un arī samērā dinamiska, sižetiska. Vienmēr kaut kam jānotiek. Tādu tekstu, kas nodarbotos tikai ar teikuma vai vārda skaistumu, ir diezgan maz.”

 

Februāra jubilāri

Ārija Elksne (1928–1984) - dzejniece. Paralēli darbam medicīnā 1956. gadā sākusi rakstīt un publicēt dzeju. Vienpadsmit dzejoļu krājumu autore. Viņas dzeja ir intīma un personiska un to var lasīt arī kā poētisku dzejnieces dvēseles biogrāfiju. Dzejnieces talants izpaudās savdabīgā paradoksā – rakstot ļoti personīgi un intīmi, viņa spēja uzrunāt pārsteidzoši lielu lasītāju loku. Viņa bija populāra un baudīja tautas mīlestību. Atdzejojusi un tulkojusi no krievu un vācu valodas.

Žils Gabriels Verns (1828-1905) - franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras žanra aizsācējiem. Apvienojot vētrainu un bagātu fantāziju ar jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, kuriem vērīgi sekoja visu mūžu, Žils Verns sarakstījis vairāk nekā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus. Darbi tulkoti vairāk nekā 140 valodās.