Tējas vēsture ir ļoti sena. Saskaņā ar ķīniešu leģendu, pirms pieciem tūkstošiem gadu tēju izgudroja imperators Šeens Nungs Viņš šo atklājumu veica nejauši, atpūšoties zem tējas koka. Dažas lapas, nokrītot no koka, nokļuva tasē ar verdošu ūdeni, izplatot smalku aromātu, bet pats dzēriens iepatikās imperatoram.
Pie tējas tases mēdz kavēt laiku, sildīties, pārdomāt, pat pieņemt svarīgus lēmumus un kādēļ gan ne, ja tēja satur vielas, kas sniedz uzmundrinošu efektu. Lai tēja nezaudētu savu vērtību, tā jāuzglabā sausā un vēsā vietā, turklāt tai jāatrodas cieši noslēgtā traukā. Tēju nav ieteicams uzglabāt vienā plauktā ar garšvielām un citiem pārtikas produktiem ar spēcīgu aromātu.
Tēja ir viens no populārākajiem un senākajiem dzērieniem. Ik gadu cilvēki visā pasaulē izdzer miljardiem tējas tasīšu, novērtējot ne tikai tās dažādās garšas un vērtīgās īpašības, bet arī bagātīgo vēsturi un tradīcijas.
